Zete nekur nav pazudusi un par blodziņu ari nav pavisam aizmirsts. Vienkārši laiks skrien vēja spārniem, jūlijs tuvojas kā ātrvilciens un Zetes prātu aizvien vairāk nodarbina Fanu kalnu tēma. Līdz ar to Zete cītīgi minas ar velo un staigā uz sporta zāli, bet, lai dzīve neliktos tik sausa – ik pa brīsniņam atrod laiku kopā ar bariņu jestru ūdenstūristu ieplunkšķēt upē.
Bet nu lai ieraksts nebūtu tā pavisam pa tukšo, pateikšu, ka esmu saņēmusies sakasīt no tām uzbekistānā safilmētā materiāla drumslām, kuras ir kaut nedaudz lietojamas, īsu es pat nezinu kā lai to nosauc. Kā rādās, mans mazais camcorderis nespēj tikt galā ar Uzbekistānas klimatu un no karstuma, kā ari lielā kontrasta dēļ, vairums no materiāliem ir pilnīgā nefokusā. Un pēc visiem mērfija likumiem tas, kas ir fokusā, tur man trīc rokas. 
Bet nu vispār bešā atstāt būtu nepieklājīgi, tāpēc ņemiet par labu to, kas ir.
Un lai nebūtu tā, ka tikai pavisam veci notikumi tiek celti gaismā, atskaitīšos par vēl pārīti sadarītu nedarbu. Viens no tiem ir, ka nocilpoju mazos 10 kilometriņus Nordea Rīgas maratonā. Pasākums, teikšu, highly enjoyable. Dikti patikās 1188 fīča ar finiša foto. Sistēmā biju atpazīta 4 bildēs, paskatoties blakus esošajos foto, atradu sevi vēl dažās, kur nebija labi salasāms numurs. Kopā sakasīju no šī pasākuma attēlus kādus desmit no kuriem viens pat ir izdevies tāds, kurš man dikti patīk. Zete ieskrien finišā un ar skatienu mēģina salauzt pulksteni, lūk:
Zete ieskrien finišā
Tad vēl Zete piedalījās LČŪ Aiviekstes posmā iekš ts ‘smukā pūšļa’ un izgāja iniciācijas procedūru, lai kļūtu par pilntiesīgu ūdenstūristu. Citiem vārdiem sakot – parāva pirmo overi, tika izpeldināta, nosauļoja laivai apakšu, utt. Vizuālā materiāla no tā gan ir dikti maz, jo overis esot paveikts “profesionāli” – kad bildētājam liekas, ka nu nekas vairs interesants nebūs un pirksts no pogas noņemts, tad pēkšņi rinķī ir! Līdz ar to, lai mazliet ilustrētu situāciju varu atrādīt divas bildītes:
Laivā
Rinķī ir!
Pagaidām tas arī viss un neesmu pārliecināta, ka līdz jūlija beigām, kad atgriezīšos no kalniem, te parādīsies garumgari un aizraujoši raksti. Vienīgi varu iepriecināt, ka pilnīgi droši Fanos tāpat kā Kaukāzā noteikti rakstīšu dienasgrāmatu, kas pēc tam nodrošinās gana daudz materiāla vēl vienam virtuālajam romānam ar alpīnisma ievirzi. 
Cheers!
