Selam aleikum! Nupatkā sagadījās atgriezties no nedēļu ilga iesvīdiena uzbeku zemē, tādēļ pēc principa ‘kal dzelzi neatejot no kases’, nospriedu dažus iespaidus, faktus un secinājumus uzmest jau šodien. Uzbekistāna ir lieliska zeme, kurā dzīvo daudz lieliski cilvēki. Uzbeki ir ļoti komunikabli, izpalīdzīgi, draudzīgi un ziņkārīgi un visādā citādā veidā patīkama tauta. Rekomendēju skriet uz vēstniecību un gādāt vīzu jau tūlīt, beeeet.. pirms izkāpt no lidmašīnas Taškentas lidostā, der apbruņoties ar dažām zināšanām par šīs te visnotaļ savdabīgās valsts likumiem, tiesa atrast labu un visaptverošu informāciju nav viegli, tādēļ pirms stāstīt podvigus un plēst jokus, uzrakstīšu pāris ieteikumus un savu pavisam svaigo pieredzi, kas varētu nākamiem šīs zemes viesiem noderēt.

Svarīgākā un nepatīkamākā procedūra šīs zemes viesiem ir reģistrācija. Uzbekistānā reģistrācijas kārtība ir strikta un pēdējos gadus tiek uztverta ar pieaugošu nopietnību. Sods par nereģistrēšanos ir pusotrs tūkstotis dolāru vai deportācija un bans uz pieciem gadiem. Reģistrācija ir nepieciešama sākot no trešās dienas un ar tūristu vīzu reģistrēties ir iespējams tikai un vienīgi viesnīcās, kuras ir tiesīgas uzņemt un reģistrēt ārvalstu viesus. CouchSurfings ir nelegāls un ja policija atrod tevi kāda uzbeka dzīvoklī pēc 23:00, ir jāvar viņus pārliecināt, ka esi tikai ieradies ciemos un aizsēdējies. Protams jāuzrāda ari reģistrācijas lapiņas – par katru valstī pavadīto nakti (sākot no trešās) viena lapiņa. Mainot dislokācijas vietu, viesnīcas prasa uzrādīt iepriekšējās reģistrācijas lapiņas un nav tiesīgas tevi uzņemt, ja kaut viena no tām trūkst. Sodi ir lieli un uzņēmēji gana iebiedēti. Tāpat lielākā daļa viesnīcas atteiksies tevi reģistrēt, ja viņiem rodas aizdomas, ka tu nemaz netaisies pie viņiem nakšņot. Interesants izņēmums ir veloceļotāji, kuriem ir atsevišķa reģistrācijas procedūra rēķinoties, ka pārvietojoties pa valsti ar velo, nakšņošana teltīs ir neizbēgama. Ja tomēr šo visu izlasījis, tu apņemies izmantot CS, tad ir divas iespējas – dzīvot bez reģistrācijas (ārpus Taškentas, tb Samarkandā, Buhārā tas pat ir iespējams – maz policistu, daudz tūristu, lielāka iespēja, ka neviens nenāks prasīt dokumentus), vai ari apjautāties savam hostam, par viesnīcām, kuras tevi varētu piereģistrēt. Tiesa tas notiks par lētākā pieejamā numuriņa cenu – finansiālā ieguvuma nav.

Visā šai reģistrācijas lietā vēl ir nianse, ka nakts vilcienu biļetes ir derīgs reģistrācijas dokuments. Tiesa šai niansei ir milzīgs BET. Ja vilciens atiet pirms pusnakts, tad viss ir kārtībā, bet nakts vilciens no Samarkandas virzienos uz Buhāru vai Taškentu atiet divos naktī. Reģistrācijas lapiņā viesnīcā tiek uzrakstīts ierašanās, tb vakara datums. Ja tu piemēram 1.maijā ierodies Samarkandā, nonakšņo tur vienu nakti viesnīcā, pamosties no rīta 2.maijā, izstaigā pilsētu un pēc tam ņem nakts vilcienu uz Buhāru vai Taškentu, uz biļetes būs datums 03.05.2011 (jo vilciens atiet pēc pusnakts) un 02.05.2011 datuma reģistrācija izkrīt.

Stulbi, nepārdomāti vai ari vienkārši viesnīcas ir tiktāl iebiedētas ar sodiem, ka vairs ar galvu nedraudzējas, bet šī iemesla dēļ mums tika atteikta reģistrācija vienā Taškentas viesnīcā, bet otrā, kuru apmeklējām vispār paziņoja, ka vilcienu biļetes neder. Pienāca pusnakts, nomainījās vēl viens datums un galu galā nospriedām, ka gadījumā, ja mūs deportēs, pieprasīsim divu glītu uzbeku puišu konvoju līdz pat Rīgai.

Ko darīt, ja reģistrācijas nav. Ārpus Taškentas var dzīvot salīdzinoši mierīgi. Taškentā gan glīti zaļās formās tērpti likumsargi ir teju uz katra stūra, pie metro, tirgos, muzejos, stacijās, parkos, visur. Viselementārākā piesardzība ir nelietot metro. Pie katras metro stacijas ieejas, pie kasēm un uz perona ir vismaz pa vienam garlaikotam likumsargam. Tie var palūgt pārbaudīt somu, uzrādīt pasi vai reģistrācijas dokumentus jebkurā no iepriekšminētajām kombinācijām. Likumsargi ir gana laipni un pieklājīgi, somas pārbauda ar metāla detektoru, ja viss ir kārtībā, novēl laimīgu ceļu un var doties tālāk. Mēs ij bez reģistrācijas vienu reizi uzrādījām pases un šķiet, ka pietika ar pasē sakrāto biļešu un nenosakāmas izcelsmes lapiņu čupu, jo sīkāk neko nepētīja, piekasīties nemēģināja, kukuļus neprasīja – vispār iespaids dikti tīkams. Katrā ziņā šķiet, ka tur likumsargi vairāk dara savu darbu, nevis meklē, ko izdrāzt. Mums paveicās, ka pases paprasīja ne pārāk uzcītīgs policists.

Valūta: Uzbekistānas valūta ir sums. Principā sums ir briesmīgs uzbeku valdības izdomāts tautas spīdzināšanas rīks un ar likumu ir stingri noteikts, ka tas ir vienīgais legālais maksāšanas līdzeklis valstī. Vislielākā nomināla banknote ir 1000 sumi. Pēc oficiālā valdības kursa 1 dolārs ir 1704 sumi, bet melnajā tirgū dolārus kāri pērk par ~2400 sumiem. Taškentā pusdienas vidēji zolīdā ēstuvē divi cilvēki var paēst par 15 – 20k sum, 1,5l ūdens pudele 600-1500sum, metro vai mikriņa brauciens maksā 600sum, autobuss 300sum, takši no 1000sum līdz bezgalībai. Rezultātā sanāk visur staigāt ar reperu videoklipu cienīgu banknošu kluci kabatā.

Lidostas valūtas maiņas punktā pa oficiālo kursu ir vērts izmainīt tikai nelielu daudzumu dolāru, lai var norēķināties par mašīnu vai sabiedrisko transportu līdz tuvākajam tirgum, kur veikli vien ierastā “spirt, vodka, cigareti” tonī izdzirdēsi “dollari, monī eksčeindž”. Var arī jebkurā ēstuvē, kioskā vai veikaliņā paprasīt, vai viņi ņem dolārus. Visudrīzāk, ka varēsi norēķināties dolāros un atlikumu saņemsi sumos, aprēķinātu pēc melnā tirgus tarifa.

Bankomāti Taškentā atrodas tikai lielākajās un krutākajās debesskrāpju viesnīcās, tādās kā Hotel Uzbekistan vai Intercontinental. Bankomātos parasti sumi ir beigušies un var izņemt tikai dolārus. Ir labi, ja ir gan VISA gan Master karte, jo katram karšu veidam ir savs aparāts. Mums bija tikai VISA un izrādījās, ka VISA kartes bankomāti visā Taškentā nestrādā jau divas nedēļas. Nācās izmantot valūtas maiņas punkta pakalpojumus, lai noņemtu no kartes naudu, tagad bail skatīties kontā, kāda ir komisija. Vislabāk tomēr jau pirms došanās uz valsti aprēķināt un paņemt dolārus pietiekamā daudzumā.

Viesnīcu cenas Taškentā vidēji 25 dolāri pa nakti, Samarkandā – 10..30, bet par visu var kaulēties.
Vilcieni:
Taškenta – Samarkanda pa dienu: 20k sum
Samarkanda – Buhāra (platzkart): ~ 20k sum
Buhāra – Taškenta (kupeja): ~45k sum
Suvenīri:
Tibiteikas – sākot no 2000 sum – vislētākās bija Buhārā.
Piālas – sākot no 2000, tējas kanniņas – sākot no 5000
Muzeji, medreses, mauzoleji:
Maģiskā biļetes cena: 6600sum

Jārēķinās, ka atpakaļ uz dolāriem sumus izmainīt var tikai un vienīgi oficiālos valūtas maiņas punktos un to var izdarīt tikai, ja ir cedele, vai ari atzīme muitas deklarācijā par to, ka esi mainījis dolārus oficiālā valūtas maiņas punktā. Līdz ar to ierasts skats lidostā ir tūristi, kas pērk bezjēgā suvenīrus, lai tikai notērētu atlikušo valūtu.

Transports. Taškentas lidosta atrodas pilsētā, dažus kilometrus no dzelzceļa stacijas. Ja lidmašīna ielido naktī, tad izvēle ir doties kaut kur ar kājām vai ņemt taksi. Pie lidostas taksisti uzvalkos var būt diezgan nekaunīgi – valūtu tie piedāvā mainīt par valdības oficiālo kursu un par braucienu prasa astronomiskas cenas dolāros. Kaulēties neļaujas aizbildinoties, ka viņiem esot oficiāli noteiktais tarifs. Īsāk sakot – ķer tūristus uz muļķi. Ja neizdodas vienoties par pieņemamu cenu, pareizā izvēle šamos sūtīt, kur acis rāda un mēģināt noķert mašīnu ārpus lidostas teritorijas.

Uzbekistānā jebkurš autovadītājs ar vienu rokas vēzienu spēj pārvērsties par taksi. Cenas – sākot no 1000 sum, pakaulējoties var vienoties par pieņemamu cenu, tomēr ir noderīgi, ja ir kaut aptuvena apjausma par brauciena mērķa aptuveno attālumu, jo šoferīšiem viss, kas nav “eto rjadom, za 1000 dovezu”, atrodas “ooo očeņ daļeko”. Adreses saukt nav vērts, karti rādīt ari ne vienmēr ir jēga. Uzbekistānā ir salīdzinoši nesen masveidā mainīti ielu nosaukumi – svaigākai kartei būs norādīti jaunie, bet cilvēki tos vēlaizvien neatceras un dzīvo pēc vecajiem. Ir vērts saukt rajonus, metro stacijas, tirgus, viesnīcu nosaukumus, medreses, vārdsakot – vispārzināmus orientierus. Potenciālie taksisti piedāvā savus pakalpojumus vienkārši uzpīpinot tiklīdz ierauga kādu, kas stāv ielas malā un izskatās braukt gribošs. Visizplatītākās auto markas ir LADA un Daewo.

Starppilsētu autobusi un mikriņi ir smieklīgi lēti – tiesa tie ir ari sagrabējuši un pilni ar lauku uzbeku tantēm, kurām nacionālais sporta veids ir ēst pilošu saldējumu un pārvadāt milzīgas somas ar burkām un plastmasas pudelēm. Pārvietojas tie lēni un internetā sakarīgā formātā oficiālas informācijas nav. Ir entuziastu forums uztransport, kur var meklēt informāciju par maršrutiem, tiesa galapunkti un pieturu nosaukumi mēdz būt kaut kādi šifrēti vietu nosaukumi, kuri ir zināmi tikai vietējiem. Te atkal ir vērts izmantot CS, lai noskaidrotu sev interesējošus jautājumus.

Vilcienu satiksme ir gana laba un ir pat pieejami kaut kādi saraksti internetā. Biļetes ir jāpērk pēc iespējas laicīgi, jo sevišķi uz nakts vilcieniem. Biļešu iegādes brīdī ir jāuzrāda pase un uz biļetes tiek uzdrukāts uzvārds. Booking sistēma internetā ir, bet nestrādā uz nenoteiktu laiku. Sistēma tāda pati kā Krievijā, vilcieni tādi paši, vienīgi iekārtoti mīlīgāk ar smukiem rakstainiem paklājiem un tā. Pavadoņi izpalīdzīgi un dikti draudzīgi, labprāt nāk klačoties un meklēt savus sen pazudušos lietuviešu draugus.

Tas laikam īsumā viss, ko spēju atcerēties.. Nākamais raksts par gastronomiskajām izvirtībām! ;)